Kā pasūtīt mājaslapas izstrādi Latvijā: tehniskā specifikācija, izpildītājs, līgums un pieņemšana

Lielākā daļa neveiksmīgo mājaslapu izstrādes projektu neizgāžas ne maketēšanas, ne dizaina posmā. Tie izgāžas jau agrāk — posmā, kad pasūtītājs un izpildītājs vārdu «mājaslapa» ir sapratuši atšķirīgi, un neviens to nav pamanījis. Pēc trim mēnešiem izrādās, ka viens gaidīja integrāciju ar noliktavu, bet otrs veidoja vitrīnu ar atsauksmju veidlapu.

Šis raksts nav par to, kā tiek veidotas mājaslapas. Tas ir par to, kā tos pasūtīt: ko iekļaut tehniskajā uzdevumā, kā atlasīt neatbilstošu uzņēmēju pirms līguma parakstīšanas, ko obligāti jāiekļauj līgumā un kā pieņemt darbu. Viss attiecas uz Latviju un mazo uzņēmējdarbību.

1. solis. Vispirms mērķis, tad mājaslapas veids

Visbiežāk pieļautā kļūda ir sākt ar jautājumu «cik maksā mājaslapa». Pareizais pirmais jautājums ir cits: kāda darbība ir jāveic cilvēkam, nonākot šajā vietnē. Zvanīt? Iesniegt pieteikumu? Veikt pirkumu, maksājot ar karti? Pierakstīties uz vizīti? No atbildes ir atkarīgs viss pārējais, ieskaitot budžetu.

Ja mērķis ir viena darbība un viens produkts, pietiks ar mērķlapu. Ja jums ir vairāki pakalpojumi, klientu piemēri un plāni satura mārketingam — nepieciešama korporatīvā mājaslapa. Ja preces tiek parādītas, bet apmaksa notiek klātienē — preču katalogs izmaksā aptuveni divas reizes lētāk nekā tiešsaistes veikals. Sīkāks veidu izklāsts — rakstā par biznesa mājaslapu veidi.

Uzrakstiet vienu teikumu pēc šāda parauga: «Mājaslapa ir vajadzīga, lai [kāds] varētu [darbība], un es sapratīšu, ka tā darbojas, pēc [rādītāja]». Ja teikums neizveidojas — pasūtīt vēl ir par agru.

2. solis. Tehniskā specifikācija: kas tajā jāiekļauj

Tehniskā specifikācija nav vajadzīga birokrātijas dēļ. Tā ir vajadzīga, lai pēc mēneša būtu uz ko atsaukties, ja jūs sakāt: «Es lūdzu citādi», bet izpildītājs atbild: «Jūs tā neteicāt». Mazajiem uzņēmumiem pietiek ar divām vai trim lapām. Galvenais — lai tajās būtu šie sadaļas.

Obligātās tehniskās specifikācijas sadaļas

Mērķis un mērķtiecīga rīcība. Tieši tas pats teikums no 1. soļa. Bez tā pārējais zaudē jēgu.

Lapu struktūra. Vienkāršs saraksts: sākumlapa, pakalpojumi (cik daudz), par uzņēmumu, kontakti, blogs. Tieši lapu skaits visbiežāk kļūst par strīda priekšmetu projekta nodošanas brīdī.

Valodas. Viens, divi vai trīs. Latvijā tas gandrīz vienmēr ir latviešu valoda un krievu valoda, dažreiz arī angļu valoda. Otrā valoda palielina budžetu aptuveni par 20%, un tas neattiecas tikai uz tekstu tulkošanu — ir nepieciešamas atsevišķas lapu adreses un valodu atzīmes meklēšanai.

Funkcijas sarakstā. Pieteikuma veidlapas, tiešsaistes reģistrācija, personīgais konts, kalkulators, čats, kataloga filtri. Katra rinda nozīmē izmaksas un termiņus, tāpēc godīgāk ir tos sadalīt divās kategorijās: «vajadzīgs uzreiz» un «var būt otrajā versijā».

Integrācija. Maksājumu vārteja, piegāde, CRM, grāmatvedība, noliktava. Noteikti norādiet konkrētus pakalpojumus, nevis kategorijas. Darba apjoma atšķirība starp pakalpojumu ar normālu API un pakalpojumu, kas datus nosūta failā reizi dienā, ir vairākas darba nedēļas.

Saturs: kas to sniedz. Visbiežākais termiņu neievērošanas iemesls mazajos uzņēmumos nav izstrāde, bet gan teksti un fotogrāfijas, kuras pasūtītājs apsolīja nosūtīt, bet neatsūtīja. Tehniskajā uzdevumā norādiet, kurš par to atbild un līdz kuram datumam.

Piemēri par mājaslapām, kas patīk un kas nepatīk. Divas vai trīs saites ar paskaidrojumu, kāpēc. Tas ietaupa izpildītājam vairākas dienas, kuras citādi būtu jāvelta minējumiem, bet jums — naudu, kas citādi būtu jāiztērē dizaina pārstrādāšanai.

Kas noteikti nav vajadzīgs. Nepietiekami novērtēta sadaļa. Viena rinda — «personīgais konts nav nepieciešams» — atbrīvo no veselas virknes lieku piedāvājumu un pārspīlētu tāmju.

3. solis. Kur meklēt izpildītāju un ar ko tie atšķiras

Latvijā faktiski ir trīs varianti, un izvēle starp tiem nav jautājums par to, kas ir «labāks vai sliktāks», bet gan par to, kādus riskus jūs esat gatavi uzņemties.

Kas	Priekšrocības	Riski
Frilansers	Lētāk, elastīgāk, tiešs kontakts ar izpildītāju	Viens cilvēks — viens traucējuma avots. Saslima, devās slimības atvaļinājumā — projekts apstājās
Studija ar 2–5 darbiniekiem	Ir savstarpēja aizvietojamība, atbilstoša cena, līgums	Var nebūt nepieciešamas sarežģītas integrācijas
Aģentūra	Procesi, juridiskā atbildība, uzdevumam pielāgota komanda	Dārgāk, vairāk birokrātijas, jūsu projekts var nebūt prioritārs

Latvijas tirgū cenu diapazons ir šāds: brīvmākslinieks par uzņēmuma mājaslapu prasa 400–2 000 €, studija — 500–1 500 €, aģentūra — 1 500–5 000 €. Programmatūras izstrādātāja stundas likme Latvijā ir aptuveni 50–80 €. Sīkāk — analīzē mājaslapas izstrādes izmaksas, savukārt budžetu savai situācijai var aprēķināt izmaksu kalkulators.

4. solis. Deviņi jautājumi, kas jāuzdod pirms parakstīšanas

Šie jautājumi jau krastā novērš lielāko daļu problēmu. Atbildes ir labāk saņemt rakstiski.

1. Uz kādas platformas tiks veidota mājaslapa? Konkrēta CMS vai framework. Atbilde «uz mūsu pašu platformu» ir brīdinājuma signāls: jūs uz visiem laikiem būsiet piesaistīti vienam pakalpojumu sniedzējam.
2. Kam pieder pirmkods un izejas faili pēc pilnas apmaksas? Pareizā atbilde — jums.
3. Kas ir domēna un hostinga īpašnieks? Domēns ir jāreģistrē uz jūsu uzņēmuma vārda, nevis uz apakšuzņēmēja vārda.
4. Kas ir iekļauts cenā, un par ko jāmaksā atsevišķi? Bieži vien aizkadrā paliek teksti, fotogrāfijas, analītikas iestatījumi un apmācība.
5. Cik maksā uzturēšana pēc mājaslapas palaišanas? Ja atbildes nav, jūs uzzināsiet cenu tad, kad kaut kas salūzīs.
6. Cik daudz labojumu ietilpst šajā posmā? Bez tā frāze «mainiet toni vēlreiz» kļūst par bezgalīgu vai maksas pārsteigumu.
7. Kas vadīs projektu un kā mēs sazināsimies? Viens cilvēks un viens kanāls ir labāk nekā sarakste trīs tērzēšanas programmās.
8. Parādiet divus projektus no manas nozares. Ne visu portfeli, bet divus darbus, kas ir saistīti ar jūsu uzdevumu. Un lūdziet šo klientu kontaktinformāciju.
9. Kas notiks, ja pārtrauksim sadarbību pusceļā? Neīsts jautājums, taču reakcija uz to par uzņēmēju liecina vairāk nekā tā darbu portfelis.

5. solis. Līgums: seši punkti, bez kuriem neparakstīt

Es neesmu jurists un nesniedzu juridiskas konsultācijas — liela apjoma projekta gadījumā līgumu ir vērts parādīt juristam. Taču šeit ir četras lietas, kuru trūkums praksē visbiežāk rada problēmas.

Tiesību un avota kodu nodošana pēc pilnas apmaksas. Formulējumam jābūt skaidram, nevis netiešam.

Piekļuves ceļi. Pēc nodošanas jūs iegūsit administratīvās piekļuves tiesības vietnei, hostingam, domēnam, analītikai un e-pastam. Bez tām jūs formāli esat īpašnieks, bet faktiski — nē.

Posmi un pieņemšanas kritēriji. Ne «mājaslapa ir gatava», bet pārbaudāms saraksts: šādas lapas, šādas funkcijas, darbojas šādās pārlūkprogrammās.

Garantijas termiņš attiecībā uz kļūdām. Parasti tas aizņem no viena līdz trim mēnešiem. Ir svarīgi nošķirt «izstrādes kļūdu» no «vēlmes veikt papildus uzlabojumus».

6. solis. Darbu pieņemšana: 12 punktu pārbaudes saraksts

Pārskatiet šo sarakstu, pirms parakstāt aktu un samaksājat atlikumu. Pēc parakstīšanas jūsu sarunu pozīcija jau būs citāda.

• Mājaslapa atveras un ir salasāma telefonā — ne tikai jūsu, bet vismaz divos dažādos
• Pieteikuma veidlapa patiešām nosūta e-pastu, un tas nenonāk mēstulēs
• Tālruņa numurs ir klikšķināms no mobilā tālruņa
• Ir SSL, un vietne atveras, izmantojot https, bez brīdinājumiem
• Mājaslapa atveras tikai pa vienu adresi, pārējās uz to novirza
• Ir pieslēgti Google Analytics 4 un Search Console, un jūs esat to īpašnieks
• Pirmkodā nav palicis indeksēšanas aizliegums no izstrādes laika
• Katrai lapai ir savs virsraksts un apraksts, nevis viens visām lapām
• Ir izveidota vietnes karte (sitemap) un nosūtīta Search Console
• 404. lapa izskatās kā mājaslapas daļa, nevis kā servera kļūda
• Ir iestatīta rezerves kopēšana, un jūs zināt, kur glabājas kopijas
• Ja ir veidlapas vai analītika — ir sīkdatņu paziņojums un privātuma politika

Pēdējais punkts Latvijā ir īpaši svarīgs: GDPR prasības attiecas arī uz mājaslapu, kurā ir piecas lapas un viena veidlapa. Sīkāka pārbaudes saraksta skatiet rakstā par GDPR un sīkdatņu paziņojumi.

Cik ilgs laiks tas aizņems?

Landing lapa — viena līdz divas nedēļas. Uzņēmuma mājaslapa — trīs līdz sešas nedēļas. Interneta veikals — sešas līdz divpadsmit nedēļas. Šie termiņi ir spēkā, ja saturs jau ir gatavs un lēmumi tiek pieņemti vienas dienas laikā, nevis nedēļas laikā. Detalizēta analīze — rakstā par mājaslapas izstrādes termiņi.

Galvenais projekta virzītājspēks ir pasūtītāja, nevis izpildītāja pusē: viena persona, kam ir tiesības teikt «jā», un gatavi teksti ar fotogrāfijām jau pirms projekta sākuma.

Piecas kļūdas, kas izmaksā visdārgāk

Izvēle pēc zemākās cenas. Trīskārša atšķirība starp piedāvājumiem gandrīz vienmēr nozīmē to, ka jūs esat saprasts dažādi, nevis to, ka kāds ir dāsns.

Mājaslapa bez plāna, kā piesaistīt apmeklētājus. Mājaslapa pati par sevi nepiesaista klientus. Pirms tās palaišanas izlemiet, no kurienes nāks apmeklētāju plūsma: meklēšana, reklāma, sociālie tīkli vai klātienes pasākumi.

Domēns reģistrēts uz izpildītāja vārda. Tas atklājas visnepiemērotākajā brīdī — pārcelšanās vai strīda laikā. Pārbaudiet domēna īpašnieku jau pirmajā dienā.

Labojumi mutvārdos. Viss, kas nav fiksēts rakstiski, pēc divām nedēļām abām pusēm paliek atmiņā atšķirīgi.

Nav plāna mājaslapas uzturēšanai. Mājaslapa, kas netiek atjaunināta pusotra gada laikā, kļūst par drošības caurumu. Kas ir iekļauts atbalsta pakalpojumos — atsevišķā analīzē.

Bieži uzdotie jautājumi

Vai mērķlapai ir vajadzīga tehniskā specifikācija?

Jā, bet īsu. Pietiek ar vienu lappusi: mērķis, secīgi izklāstīti bloki, kas jānotiek pēc pogas nospiešanas, kas sagatavo tekstus.

Vai mājaslapu var izveidot pats ar konstruktoru?

Tas ir iespējams, un, lai pārbaudītu ideju, bieži vien tas ir saprātīgāk nekā maksāt par izstrādi. Ierobežojumi rodas vēlāk: sarežģītas integrācijas, daudzvalodība un padziļināta optimizācija meklēšanai. Platformu salīdzinājums — rakstā WordPress pret Wix un Tilda.

Kāda priekšapmaksa tiek uzskatīta par normālu?

Parasti sākumā tiek samaksāta trešdaļa vai puse no summas, atlikums — pa posmiem. Pilna priekšapmaksa pirms darbu sākšanas — iemesls, lai kļūtu piesardzīgam.

Ko darīt, ja mājaslapa jau ir izveidota, bet nedarbojas?

Vispirms jānoskaidro, kas tieši nedarbojas — vai nav apmeklētāju, vai ir apmeklētāji, bet nav pieprasījumu, vai arī pieprasījumi nāk no nepareizajām mērķauditorijām. Tās ir trīs atšķirīgas problēmas ar atšķirīgiem risinājumiem, un mājaslapas pārveidošana atrisina tikai vienu no tām.

Vai mājaslapa noteikti jāveido divās valodās?

Tas ir atkarīgs no mērķauditorijas. Lielākajai daļai Rīgas uzņēmumu divu valodu izmantošana ir izdevīga, jo tā divkāršo sasniedzamību meklēšanas rezultātos, vienlaikus palielinot budžetu par vienu piektdaļu. Šauram vietējam pakalpojumam var pietikt ar vienu valodu.

Ko darīt tieši tagad

Uzrakstiet vienu teikumu par šīs vietnes mērķi un vēlamo darbību. Izstrādājiet divu lappušu garu tehnisko uzdevumu, ņemot vērā iepriekš minētās sadaļas. Aprēķiniet budžetu kalkulatorā, lai ar apakšuzņēmējiem varētu sazināties vienā valodā. Un nosūtiet vienu un to pašu dokumentu trim apakšuzņēmējiem — tikai tādā veidā to piedāvājumus varēs salīdzināt.

Ja vēlaties apspriest savu uzdevumu, rakstiet mums uz kontakti. 30 minūšu konsultācija ir bezmaksas, un, ja jums izdevīgāk ir pilnveidot esošo mājaslapu, nevis izveidot jaunu, mēs to pateiksim tieši.

Cik patiesībā prasa Latvijas studijas un cik lielas ir to cenu atšķirības, parāda mūsu 38 Latvijas studiju cenu un termiņu izpēte.